Saules mūžu Latvijai!
Pelēks uzausa Latvijas valsts dzimšanas dienas rīts 1918.gada 18.novembrī Latvijā. Un tik saulains tas
atausa 2018. gada 18. novembrī Dublinā.
Tik daudzi gadi,paaudžu maiņas,stāsti un likteņi.Tik dažādas vietas un dzīves. Kas gan bija Latvijas
valsts tās pirmajā diena? Vien vārds, elpa, kas sasilda gaisu. Kā teicis K.Skalbe: ”Tie, kas sapņoja par
neatkarīgu Latviju, ticēja, ka šai elpā izplauks rozes.” Un šodien, par spīti visam, tik daudzi no mums
nes šīs izplaukušās rozes sev krūtīs.
Ir apritējuši tieši 100 gadi, kad es ceļos un eju pie Tevis, Latvija. Tev šodien dzimšanas diena, to
svinēsim vienā no Dublinas skaistākajiem namiem – Dublin City hall. Verot durvis, telpā dzirdama
kņada. Bērnu smiekli un balsis, stalti dejotāji, ņipri dziedātāji un pāri visam apziņa -kāpēc esam šeit.
Sirds silta, redzot tik daudz bērnu un viņu vecāku, jo,
ja vēlamies, lai mūsu dzimtene Latvija nepaliek tikai pārejoša parādība, mums jāieliek savos bērnos
tautas vēsture,tikums, ideāli, Latvijas zilie ezeri, pļavas, dziesmas un dejas, pazīšanās zīmes un
atslēgas vārdi -Latvija un latvietis. Jāieliek dzimtenes mīlestība un jāmāca būt drošam par to, kas esi
un kas vēlies būt.
Sirds silta, stāvot plecu pie pleca ar saviem tautiešiem, dziedot himnu, klausoties prezidenta uzrunu
un laba vēlējumus savai dzimtenei.
Sirds silta, zinot, ka it nekas nav bijis velti. 100 gadi ir gana, lai apjaustu cik garu, sarežģītu, grūtu un
interesantu mūža daļu aiz muguras atstājusi mūsu valsts. Tā dzima laikā, kad pārvietošanās līdzeklis
bija zirgs, tā piedzīvoja šausminošus, baisus notikums, varu nomaiņas, brīva vārda aizliegumu, daudz
kritienu un arī augšupeju, piedzīvoja cilvēces sasniegumus mākslā un zinātnē, piedzīvoja aizraujošas
uzvaras un zaudējumus sportā. Tik es vēl līdz galam neizprotu to spēka fenomenu – kā mums tas
izdodas? Kā Latvijai, bez kuras lielākā daļa pasaules varētu iztikt, sanāk atkal un atkal izrauties
priekšā! Tie esam mēs latvieši! Tas ir apbrīnojami. Un tieši šī izdošanās mums liek noticēt pašu
spēkiem un nepadoties. Kopā mēs varam daudz.
Tā latviskuma apzināšanās, piederība saknēm katram sevī pašā ir jāatrod, vienalga kādus ceļus esam
staigājuši un purvus briduši. Mājas ir tur, kur Tava sirds ir. Mana sirds, ar zaļu un smaržīgu gabaliņu
Latvijas, šodien, Dublin City hall, atkal bija mājās.
Es esmu mājās, kur laika skrējiens stājas, kur vieglas rokas, ašas kājas, kur sirds ar sirdi sarunājas.
Es esmu mājās.
Paldies, ikvienam, kas kopā ieauda krāsainos emociju dzīparus Latvijas villainē.
Paldies, visiem, par svētku mirkli latviskumā, patiesumā un īstumā.
Saules mūžu Latvijai!
Teksta autore Iluta Samsonova – latviete, kura latviešu sabiedrībā Īrijā iesasitījusies tikai septembrī.
Foto autore Ruta Čepule – latviete, kura jau divus gadus mūs priecē ar saviem skaistajiem dizaina darbiem, tagad arī fotogrāfijām.
