Lieldienu pasākums Dublinas pievārtē

Lieldienu rīts pienāca brīnumjauks un saulains, kā radīts Lielās dienas izdarībām. Pie Poveskortas ūdenskrituma drīzi vien sāka sarasties lieli un mazi svinētgribētāji. Visi tika sagaidīti laipni – ar pērienu – „ apaļš kā pūpols, vesels kā rutks, slimības ārā, veselība iekšā.” Dažs labs pēriena nebija dabūjis ilgāku laiku, tāpēc nemaz tik dikti neiebilda. Kad visi bija sagaidīti, draudzīgā pulciņā gājām mazgāties uz strautu, kas tek pret saulīti. Izmazgājām ziemas miegu no acīm un raudzījāmies saulītē. Nebijām vēl īsti šo nodarbi beiguši, kad pienāca ziņa, ka arī Īrijā zaķi dēj olas. Nu ko tad – jāiet tik meklēt. Bērni uz to nav īpaši mudināmi. Ar strauta ūdenī izmazgātām actiņām nenācās grūti tās arī atrast. Un, kad jau olas ķešā, tad tik pie olu kaujām un brokastu ieturēšanas. Viena liksta gan mūs visus piemeklēja, un tās ietekme būs manāma visu nākamo gadu – nevienam nebija paņēmusies līdzi sāls. Tad nu ziniet, mānīšanās līdz nākamām Lieldienām nebūs nekāda nolaidība vai izlaidība. Pēc kopīgi ieturētām brokastīm, kurās netrūka ne olu, ne speķaraušu, ne mīļu roku sagādātu cienastu, arī sāls atradās, sākās visādas izdarības – rotaļāšanās ar bitītēm, dunduriem, tūdaliņiem, tāgadiņiem un pušām kurpēm, gan dziedāšana strautā stāvot uz akmeņiem, gan olu ripināsana. Jautrības un smieklu netrūka.

Visrūpīgāk šiem svētkiem bija gatavojušies mazie tautieši, krāsojot Lieldienu olas. Tas tik bija ko vērts. Olu izstādei veselas 18 olas un visās varavīksnes krāsās. Paši mākslinieki gan tādi kautrīgi un savus mākslasdarbu tapšanas noslēpumus labprāt neatklāja. Kad pienāca izstādes vērtētāju kārta teikt galavārdu, kura ola tad ir visvisvisskaistākā, bija redzams, ka viegli viņiem nebija, un nācās vien apbalvot visus. Es domāju, ka visi, kas piedalījās, jutās kā balvu saņēmuši, jo kopābūšana un kopājušana ir viena no lielākajām balvām, esot tālu prom no Mājām. Paldies visiem, kas piedalījās !!!

Foto – Lauris Karpovs Ziemelis, tel. 0860533550 un A.Reinbergs.

Redakcijas piebilde.
Pasākums notika, pateicoties LBĪ teātra kopas “Cita Bedre” un personīgi tās vadītājas Daces Ziemeles iniciatīvai, entuziasmam un ieguldītajām pūlēm. Paldies!

xxxx