LBI pārstāv Īrijas latviešus disaporas konferencē
Konferences „Latvieši pasaulē – piederīgi Latvijai 2014” mērķis ir turpināt dialogu starp ārvalstīs dzīvojošajiem latviešiem, Latvijas valsts iestādēm un sabiedrību latviskās identitātes saglabāšanai un saišu stiprināšanai ar Latviju.
Šogad tā jau ir ceturtā reize, kad kopā sanāk ārzemēs mītošie latvieši, Latvijas valsts iestāžu un sabiedrības pārstāvji, lai runātu, analizētu un domātu par to, kas un kā darāms, lai arī svešatnē dzīvojošie saglabātu savu latvisko identitāti un saites ar Latviju.
Konference ir kļuvusi par notikumu, kas tiek gaidīts, zinot, ka tajā varēs apspriest aktuālos jautājumus, meklējot risinājumus problēmām, dalīties pieredzē, meklēt prioritātes nākamajam periodam.
No Īrijas konferencei bija pieteikušies 8 dalībnieki no kuriem viens bija Latvijas vēstnieks Īrijā Gints Apals, bet 4 dalībnieki pārstāvēja Latviešu biedrību Īrijā. Kopumā konferencei bija pieteikušies 163 dalībnieki no Latvijas, no 13 Eiropas valstīm, Krievijas, Gruzijas, ASV, Kanādas un Austrālijas. Pirmo reizi ir pieteikušies arī dalībnieki no Islandes.
Pirmā konferences diena iesākās ar nelielu, sirsnīgu Kultūras ministres Daces Melbārdes pieņemšanu jaunajā Latvijas Nacionālās bibliotēkas 11.stāvā, kur skatam pavērās iespaidīgā Rīgas panorāma, kas vienaldzīgu neatstāja nevienu. Tur sanākušie varēja gan iepazīties, gan baudīt atkalredzēšanās prieku.
Ikgadējās diasporas konferences darba kārtība paredzēja gan diskusijas tematiskajās darba grupās, gan plenārsesiju. Pirmajā dienā šīs darba grupas uzņēma ar diasporas jautājumiem saistītas institūcijas – Kultūras ministrija, Ārlietu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Valsts izglītības satura centrs, Latvijas Nacionālais kultūras centrs, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra. Darba grupu uzdevums bija apzināt iestrādes un problēmas, formulēt prioritātes turpmākajai sadarbībai šajās jomās.
Visplašāko intresentu skaitu uzņēma Izglītības darba grupa, kuras darbā piedalījās LBI skolas „Saulgriezīte” vadītāja Santa Eglīte. Dalībnieku ziņā labi apmeklētas bija arī pārējās sešas konferences darba grupas: Arhīvi, Sociālās garantijas, Visu veidu nometnes, kuru vadīja Inguna Mieze. Kultūras jautājumu grupu vadīja Inguna Grietiņa, tajā piedalījās arī Baiba Kalniņa. Didzis Vilcāns pārstāvēja LBI grupā Katrs latvietis ir Latvijas Vēstnesis, bet vēstnieks Gints Apals un LBI pārstāve Elīna Dimante kopā ar pārstāvjiem no Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA), Eiropas Latviešu apvienības (ELA), Ārlietu ministrijas un organizāciju biedriem no dažādām Eiropas valstīm izrunāja Diasporas organizāciju darba perspektīvas.
Otrajā konferences dienā visi dalībnieki tika uzņemti Gaismas pilī – jaunajā Latvijas Nacionālajā bibliotēkas ēkā, kur noritēja plenārsesija un tika pabeigts darbs pie jautājumiem darba grupās. Konferences iesākumā uzrunu teica Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs Rihards Kols un Izglītības un zinātnes ministrijas vasts sekretāra vietniece Evija Paule. Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Viktors Makarovs informēja, ka valsts institūcijām ciešā saistībā ar diasporas organizācijām tiek veidots un drīz valdībā tiks apstiprināts Rīcības plāns “Par sadarbību ar Latvijas diasporu 2015.–2017. gadam”, zīmīgi, ka šī plāna izstrādāšanu atblastīja visi dalībnieki, kas piedalījās Rolanda Lappuķes vadītajā darba grupā Diasporas organizāciju darba perspektīvas.
Rīcības plāns paredz četrus, sīkāk detalizētus rīcības virzienus sadarbībā ar diasporu:
1) Latviskās identitātes un saiknes ar Latviju uzturēšana, latviešu valodas un kultūras izplatības veicināšana pasaulē;
2) Diasporas politiskās un pilsoniskās līdzdalības viecināšana;
3) Sadarbība ar diasporu ekonomikā, kultūrā, izglītība un zinātnē, intelektuālā potenciāla aprites veicināšana;
4) Atbalsts tiem, kuri vēlas atgriezties Latvijā.
Visiem rīcības virzieniem paredzēti gan konkrēti pasākumi, gan tiem nepieciešamais finansējuma daudzums un avots.
Konferences viena no divām sesijām bija veltīta jautājumiem par arhīviem, to veidošanu un saglabāšnu, kas ir ļoti aktuāli t.s. vecās trimdas valstīs, bet uzrunās tika uzsvērta nepieciešmaība arī jaunās diasporas pārstāvjiem veidot arhīvus, sistematizēt un kārtot gan organizēto pasākumu materiālus, gan norādīt fotogrāfijās esošo dalībnieku vārdus.
Otra sesija „Centieni izglītībai” aktualizēja diasporai aktuālos jautājumus un problēmas. Panelī kā viens no runātājiem piedalījās Latvijas vēstnieks Īrijā Gints Apals, kurš savā runā iepazīstināja ar latviešu valodas apguves iespējām Īrijā un piedāvāja savu redzējumu latviešu valodas apguves nepārtrauktības realizācijā. Šo nepārtrauktību nodrošināt palīdzētu ķēdes izglītība, kas sāktos ar dalību nedēļas nogales skoliņās līdz 12 gadu vecumam, tad pārietu uz dažām mācību stundām skolā algojot latviešu valodas skolotājus, tālāk jauniešiem reģistrējoties tālmācības programmā Latvijā (Brocēnu vidusskola – www.brocenuvsk.lv) un visbeidzot veicinot akadēmisko sadarbību starp mītnes zemes un Latvijas augstskolām.
Saistībā ar izglītību jāpiemin, ka PBLA pārstāve Daina Grosa kā ļoti pozitīvu izcēla Latviešu valodas aģentūras sniegto atbalstu diasporai izglītības jomā pēdējos gados. Ar aģentūras gādību veiksmīgi noritējuši skolotāju kursi un semināri ne tikai Eiropas valstīs, bet arī Amerikā, Kanādā un Austrālijā. Latviešu skolas ārzemēs atbalstītas gan finasiāli (Īrijā – 9 skolas 2013.gadā), gan arī ar mācību materiālu iegādi, tāpat izveidots arī vienots informatīvais tīkls.
Konferences noslēgumā tika pieteikts migrācijas procesu pētījuma projekts „Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un disaporas politika”, kuru īsteno LU Filozofijas un socioloģijas institūts. Projekta zinātniskā vadītāja Dr.sc. soc. Inta Mieriņa informēja klātesošos par projekta zinātniskajiem mērķiem, atbildēja uz jautājumiem un aicināja diasporas kopienu pārstāvjus emigrantus informēt un rosināt piedalīties šajā projektā, kurš no 30.07.2014. piedāvās iespēju izteikt savu viedokli aizpildot aptaujas anketu mājaslapā migracija.lv
Pēc projekta prezentācijas konferences darba grupu vadītāji iepazīstināja visus konferences dalībniekus ar darba grupu priekšlikumu kopsavilkumiem. Ar kopsavilkumu apkopojumu varēs iepazīties Ārlietu ministrijas mājas lapā.
Kopumā konferences atmosfēra radīja pārliecību, ka Latvijas valdībai un dažādām organizācijām ir interese un vēlēšanās sadaroboties ar diasporas organizācijām, ar piebildi, ka nepieciešams, lai mītnes zemes ietvaros tās vienotos par vienu centrālo pārstāvniecību sadarbībā ar Latvijas un mitnes zemes valdībām, pašvaldībām, organizācijām, fondiem u.c. No diasporas puses izskanēja vēlme pēc vienotas, pilnīgas un savlaicīgas informatīvās telpas, finansiālā atbasta iepriekšējo gadu līmenī, šķēršļu novākšanu formalitāšu kārtošanā ar valsts iestādēm un vēlmi politiskā līmenī pārstāvēt diasporas intereses Latvijā.
[simpleviewer gallery_id=”7″]