Kas ir Eiropas latviešu kultūras svētki un kā tie atšķiras no citiem svētkiem Eiropas kopienās

Latvijas un ārvalstu medijos jau plaši ir izskanējusi ziņa par gatavošanos Eiropas latviešu kultūras svētkiem (ELKS). Citur Eiropā mītošo latviešu lielākie kultūras svētki šogad notiks Īrijā, Dublinā, no 2019. gadā no 13. jūnija līdz 16. jūnijam, pulcējot 46 mākslinieciskās kopas no 18 valstīm un viesus no latviešu organizācijām pasaulē.   

Eiropas latviešu kultūras svētku aizsākumi trimdā

Eiropā latviešu dziesmas un dejas ir skanējušas jau trimdas gados. Pirmie vispārējie Eiropas Latviešu dziesmu un deju svētki noritēja Hamburgā 1964. gadā. Svētku idejas autors bija diriģents un komponists Alberts Jērums – viņam arī pieder vārdi: „Dziesmā dzimuši, dziesmā lai daudzinām!”. Nākošie svētki notika Hanoverā (1968), Ķelnē (1973), Londonā (1977) un Līdsā (1982). Pēdējais Eiropas latviešu dziesmu svētku sarīkojums noritēja Helsingborgā 1989. gadā. Tobrīd noskaņojums bija tāds, ka: „Tagad jau visi brauks uz dziesmu svētkiem Latvijā. Vai ir nozīme Eiropas apjomā vairs ko rīkot?”

Eiropas Latviešu kultūras svētki – tradīcija jaunā veidolā

Eiropas latviešu kultūras svētki (ELKS 1) ar šādu nosaukumu pirmo reizi notika 2015. gadā, Briselē, Beļģijā, Latvijas prezidentūras Eiropas savienībā noslēgumā, iedvesmojoties no latviešiem Īrijā, kuri 2011. gadā atsāka kultūras svētku kustību Eiropā, mazliet vienkāršotā veidolā. Tāpēc ELKS 2 notiks 2019. gadā tieši Īrijā, Dublinā, noslēdzot Latvijas Simtgades svinību ciklu Eiropā. 2017. un 2018. gadā plaši apmeklētie četri Reģionālie Kultūras svētki Eiropā –Dublinā, Stokholmā, Rozendālē un Antālijā, ka arī Eslingenas dziesmu svētki 2017. gadā, ir atkārtoti pierādījuši, ka kopā sanākšana dziesmā un dejā uztur latvisko garu arī šābrīža ārvalstīs mītošajos latviešos. Lielā aizrautība, ziedošanās un nezūdošā mīlestība pret savu kultūru rada apbrīnu arī Latvijas cilvēkos, kas labprāt dodas smelties prieku ārpus Latvijas notiekošajos latviešu svētkos.

ELKS nozīme Latvijas kopīgajai kultūrtelpai

Latvieši ir kultūras tauta – mūs vieno dzimtā valoda un kultūras tradīcijas. Tas ļoti spilgti redzams ārpus Latvijas. Ikvienā latviešu kopienā ir skola, koris vai deju kopa. Tiek koptas arī folkloras tradīcijas un spēlēts teātris. Mazāk kā tūkstotis Eiropas diasporas latviešu piedalījās 2008. gada, vairāk kā tūkstotis 2013. gada un divi tūkstoši septiņi simti 2018. gada Vispārējos latviešu Dziesmu un deju svētkos, bet tie, kuri netika, sirdī un dvēselē juta līdz šiem svētkiem, it īpaši mūsu organizētajai Pasaules latviešu dienai 2018. gadā. Eiropas diasporas latviešiem ir svarīgi justies kā Latvijas kultūras tradīciju kopējiem un veidotājiem. ELKS, būdams daļa no vispārējās latviešu dziesmu un deju svētku kustības, to veicina.

ELKS – svētki tautiešiem ārvalstīs un Latvijas atpazīstamības veicinātājs mītnes zemēs

Organizējot šādus Eiropas mēroga sarīkojumus, mācāmies sadarboties savā starpā, mobilizējam jaunus spēkus sabiedriskam darbam un stiprinām patriotiskās saites ar dzimteni Latviju. Trimdas svētku pieredze apliecina, ka tur, kur pulcējās mūsu mākslinieciskās kopas ārpus Latvijas, mēs kļuvām atpazīstami kā tauta ar izteiksmīgām kultūras tradīcijām. Uz ELKS ir aicināti dziedātāji, dejotāji un citi mākslinieki no visas Eiropas, tajā skaitā arī no Latvijas un citām pasaules daļām.

Kā ELKS atšķiras no citiem Īrijas latviešu svētkiem?

Latviešu Kultūras dienās Īrijā lielākais uzsvars ir likts uz iekšzemes māksliniecisko kopu dalību, kas ļauj ciešāk iepazīties un izveidot jaunus latviešu diasporas sadarbības virzienus Īrijā. Neraugoties uz tuvāku vai tālāku viesu dalību, to skaits ir visai ierobežots, tāpat kā kopējais dalībnieku skaits, kas mērāms simtos, bet ne tūkstošos. Svarīgi pieminēt arī atbalstītājus dažādiem svētkiem – lai arī Latviešu Kultūras dienas Īrijā saņem atbalstu no Latvijas valsts, ELKS ir apjomīgāks publiskās diplomātijas pasākums, kas attiecināms uz visām dalībnieku valstīm. ELKS 2 atbalsta ne tikai LR kultūras ministrija, LR vēstniecība Īrijā, Latvijas Nacionālais kultūras centrs, Dublinas pilsētas dome, uzņēmumi “Planet sound” un “Temple Bar company”, bet arī Pasaules Brīvo Latviešu apvienība, un informatīvi arī Eiropas Latviešu apvienība un portāls latviesi.com.

Vai ELKS 2 norisināsies savādāk kā Latviešu Kultūras dienas Īrijā?

Neraugoties uz to, ka aktivitāšu kodols vieno abus šos svētkus, ELKS programma būs dauzveidīgāka un plašāka, kā arī būs iespēja satikt un iepazīt daudzas Eiropas latviešu mākslinieciskās kopas vienuviet. ELKS 2 ietvaros šajās dienās Dublinas vecpilsētā risināsies vairāki pasākumi – būs grupu un individuālie priekšnesumi, piedalīsies vairāk nekā 40 amatnieku, būs meistarklases bērniem un jauniešiem, aktivitātes ģimenēm, izstāde par latviešu dziesmu svētku kustības attīstību pasaulē, būs vakara pasākumi, koncerti un kulminācijā Lielkoncerts, kura rīkošanai Dublinas dome ir piešķīrusi Smithfield square ar 3000 cilvēku ietilpību. Būs arī pārsteigumi dalībniekiem un viesiem. Īpašie viesi arī šajos svētkos no Latvijas – grupa „Raxtu Raxti”.

Ar programmu var iepazīties šeit.

ELKS rīkotāji, patroni un goda viesi

Latviešu Kultūras dienu Īrijā un ELKS 2 lielākā līdzība ir to rīkotāji – Latviešu biedrība Īrijā un tās priekšsēde Inguna Grietiņa-Dārziņa. Īpaša iezīme ELKS 2 ir svētku patroni – Latvijas Valsts prezidente (1999-2007) Vaira Vīķe-Freiberga un Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis, 2018. gada Eiropas cilvēks Latvijā Egils Levits. Svētkus ar savu klātbūtni pagodinās arī Latvijas kultūras ministre Dace Melbārde un Dublinas pilsētas mērs. 

Informāciju par svētkiem varat iegūt:

Rakstot uz e-pastiem: elks2019@gmail.com

Tel. +353 86 3386968

Mājas lapās: www.elks.latviesi.com un www.lbi.ie

Facebook: facebook.com/Elks2019