Mazajam Letiņam 8 gadu jubileja

Mazajam Letiņam 8 gadu jubileja

Mazliet no vēstures. 2008. gada pavasarī kora “eLVē” diriģente Inguna Grietiņa aicināja koristu bērnus un citus Īrijā esošo latviešu bērnus sapulcēties un kopīgi iemācīties pāris dziesmiņas, ko nodziedāt koncertā Dublinā kopā ar “Čikāgas Piecīšiem”. Galarezultāts tā pārsteidza leģendāro grupu, Īrijas latviešus un visus iesaistītos, ka pēc koncerta Alberts Legzdiņš aicināja bērnus turpināt kopā muzicēt, un viņš pats personīgi deva mazo latviešu grupai nosaukumu “Mazais Letiņš”. Bērni toreiz dziedāja: “Es esmu maziņš letiņš un dūša man ir liela, un kad es drusciņ paaugšos, tā būs vēl lielāka!” Un tieši tā ir noticis. “Mazais Letiņš” ir krietni paaudzies un kļuvis ievērojami sparīgāks, stiprāks, radošāks. No dziedošu bērnu grupiņas “Mazais Letiņš” ir izaudzis par Mūzikas studiju – skolu ar vairākām klasēm. Ar vokāla, kora un dažādu mūzikas instrumentu apguves iespējām. Visus šos gadus tā vadītāja ir pedagogs Inguna Grietiņa, un uz šo brīdi skolā darbojas vēl trīs skolotāji – Rasa Stonkus, Zane Lamberte, Signis Jaunzems.

Šo pavasari “Mazajam Letiņam” aprit astotais muzicēšanas gads. Daudz pa šo laiku ir paveikts, ļoti daudz koncertēts, un bērni ir daudz kur braukuši uzstāties, dziedāt. Ja uzskaitītu, saraksts būtu pārak garš. Taču kā vienu no visiespaidīgākajiem notikumiem šo gadu laikā bērni un vecāki min pagajušās vasaras lielo iespēju dziedāt Rīgā XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos Mežaparka lielajā estrādē vairāk kā 12 tūkstošu dziedātāju vidū.
Dzimšanas dienu “Mazais Letiņš” svin katru gadu, tā ir neatņemama tradīcija, kā jau visiem, kas aug! Šogad devāmies uz salas dienvidu pusi, uz pilsētu Corku, kuras pievārtē atrodas plašs un ārkārtīgi interesants brīvdabas zooparks “FOTA Wildlife Park” . Bērni, jaunieši, vecāki un pedagogi ir rūdīti braukājot uz “Mazā Letiņa” daudzajām koncertēšanas vietām, tādēļ šis 280 km brauciens uz vienu pusi nebija nepārvarams šķērslis, lai būtu atkal kopā, izstaigātu interesanto parku, sapaijātu ķengurus un strausus, sabarotu pelikānus, saklausītos mērkaķu klaigas un nemaz nenobaidītos no milzu žņaudzējčūskas. Četru stundu gājiens cauri parkam bija pārsteigumu un prieka izbrīna pilns vai ik uz soļa. Un jubilejas kūka! Tā, protams, bija atbraukusi līdz, un pēc lielās iešanas un skriešanas visiem garšoja varen labi. Sveicām savas mīļās skolotājas ar novēlējumu nezaudēt spēkus, rast jaunas idejas un turpināt turēt kopā “Mazo Letiņu” un dot tam iespēju augt un augt.
Lai ar sākotnēji bija plānots pēc Zooparka apskates doties visiem atpakaļ uz Dublinu, bērni nepavisam vēl negribēja noslēgt šo svinību brīdi. Un tad izmantojām iespēju, ka esam tik tuvu pilsētiņai Cobh un vēl aizbraucām apskatīt “Titanic” muzeju. Atkal iespaidiem bagāts notikums, ņemot vērā to, ka “Titānikam” šī Cobh osta bija pēdējā pieturvieta pirms nogrimšanas, un 1912. gada aprīlī uz tā klāja tur uzkāpa papildus jau esošajiem vēl 123 pasažieri.
Iznākot no muzeja vēl kopbilde un …… pēkņi vakarīgo šīs piemīlīgās pilsētiņas klusumu piepildīja milzu krāšņās katedrāles zvanu skaņas. Kā sveiciens “Mazajam Letiņam”, kā svētības vēlējums tālākajam ceļam.”

Add a Comment

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *