Latviešu biedrība Īrijā pirmoreiz svin Ziemassvētkus

Teksts publicēts laikraksta Brīvā Latvija 2006. gada 1. līdz 6. janvāra numurā.

Pagājušajos Ziemassvētkos, kad Īrijas Vācu Evaņģēliski Luteriskās Baznīcas telpās notika pirmais dievkalpojums latviešu valodā, ideja par Latviešu biedrības Īrijā (LBĪ) izveidi tikai dzima, gads ir pagājis un ieceres pārvērstas īstenībā, un nupat, kuplā biedru pulkā, nodejota pirmā Ziemassvētku balle un sarīkota eglīte bērniem.

Piektdienas, 16. decembra vakarā īrētā zālē Dublinas centrā kopā pulcējās vairāk nekā simts latviešu, lai LBĪ priekšsēdētāja Jāņa Kargina un viņa kundzes Elēnas, kā arī biedrības aktīvistes Ilzes Tropas – Adebayo vadībā izballētos pēc sirds patikas. Vakara gaitā tika iets rotaļās, izrādīti priekšnesumi, izlozētas dāvanas, dziedāts un, protams, dejots.

Vakara svinīgajā daļā klātesošos uzrunāja Latvijas vēstnieks Īrijā Indulis Ābele, sacīdams, ka ”šāds pasākums neesot pats par sevi saprotams, bet gan nozīmē to, ka Īrijā mītošie latvieši nu vienoti jaunā kvalitātē”. Vēstnieks atskatījās uz gada laikā paveikto, pateicās biedrības aktīvistiem Jānim, Ilzei, Elēnai un Normundam Āboliņam, kā arī latviešu bērnu nedēļas nogales skoliņas Saulgriezīte skolotājām Jolantai Šmitei un Ramonai Āboliņai par pašaizliedzīgo darbu skolas tapšanā un vadīšanā.

Ilze savukārt atgādināja, ka latvieši vienmēr Ziemassvētkus svinējuši pa īstam un nopietni, bet ja senāk Latvijā Ziemassvētki bijis mierīgs laiks, kad darbi padarīti, tad Īrijā mītošie gada nogalē nereti strādā dubulti, turklāt jāsarūpē arī dāvanas mājiniekiem Latvijā. Ilze arī aicināja visus arī turpmāk turēties kopā, sakot, ka ”mēs esam svešumā un katram latviskam vārdam ir milzu nozīme”.

Bet nedēļu iepriekš, 10.decembra, pievakarē Īrijas Vācu Evaņģēliski Luteriskās baznīcas draudzes mājā bija eglīte bērniem. Par šo svētku izdošanos bija parūpējušās skolotājas Jolanta un Ramona, palīdzot Jānim un Normundam, kurš iejutās Salaveča lomā.
Tiklīdz visi mazie svinētāji bija sanākuši, skolotājas ikvienu iesaistīja svētku noskaņas radīšanā. Telpā tika izkārtotas un aizdegtas sveces, lasīta dzeja un kopīgi pušķota eglīte. Kad mammas no bērnu rokām saņēma Ramonas cepās piparkūku sirdis, nez no kurienes pēkšņi uzradās aizelsies un no vilka bēgošs balts zaķis, trīcošu ļipu. Īsi pirms tam gan bija nozudusi skolotāja Jolanta, bet viņas prombūtni neviens netika manījis, toties zaķis, sajuties drošībā tik lielā draugu pulkā, iesaistīja bērnus un vecākus jautrās rotaļās. Drīz pēc tam, svētkus iekšā dzirdēdams, pie loga klauvēja Salavecis, milzīgu dāvanu maisu līdzi nesdams. Nu vajadzēja iet rotaļās Salavecim par prieku, skaitīt dzejoli un tikt pie katram individuāli sarūpētas dāvanas.

Biedrības izveide un pastāvēšana vienmēr bijusi Latvijas Vēstniecības Īrijā atbalstīta un veicināta, vēlāk materiāla palīdzība skoliņas uzturēšanai un daļēji arī biedrības atbalstam saņemta arī no Īpašu uzdevumu ministrijas sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta.

Foto: Notiek sacensība starp galdiņiem, skan dziesma Uzsniga sniedziņš balts

Add a Comment

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *