Eiropas Latviešu Kultūras svētki Briselē

Pēc Eiropas Latviešu apvienības (ELA) prezidija iniciatīvas ir izveidota Eiropas Latviešu apvienības Mākslinieciskā padome. Tās sastāvā ir iekļauti Eiropas diasporas latviešu 23 māksliniecisko kopu vadītāji un tās primārais uzdevums būs izstrādāt Eiropas Latviešu Kultūras svētku (ELKS) Briselē koncepciju un repertuāru, kā arī koordinēt māksliniecisko kopu gatavošanos šiem svētkiem. Padomes redzeslokā būs arī vispārīga rakstura jautājumi kā, piemēram, diasporas kopu sadarbības koordinācija ar Latvijas kultūras iestādēm. Mākslinieciskās padomes vadība ir uzticēta Ingūnai Grietiņai, Latviešu biedrības Īrijā un kora „eLVē” mākslinieciskajai vadītājai. Par viņas biedru ir ievēlēts Marks Opeskins, XX Vispārējo Dziesmu svētku virsdiriģents, kā arī virsdiriģents dziesmu svētkos Eiropā, Kanādā un Austrālijā. ELA Mākslinieciskās padomes vadības apraksts apskatāms zemāk, pielikumā.

ELA Mākslinieciskā padomes vadība savā pirmajā sēdē Rīgā 2014. gada 31. maijā nolēma noturēt Eiropas Latviešu Kultūras svētkus (ELKS) Briselē, 2015. gada 18.-21. jūnijā. Svētku mērķis būs atzīmēt Latvijas pirmo prezidentūru Eiropas Savienībā, kura ilgs no 2015. gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam. Uz svētkiem tiks aicināti latviešu dziedātāji, dejotāji un citi mākslinieki no visas Eiropas, tajā skaitā arī no Latvijas, un citām pasaules daļām, tādējādi stiprinot saites starp dažādās valstīs dzīvojošiem tautiešiem. Svētku būtiska iezīme būs uzstāšanās publiskās vietās, lai demonstrētu latviešu kultūras tradīcijas Briseles iedzīvotājiem, tādējādi turpinot jau trimdas gados iesākto tradīciju organizēt dažādās Eiropas pilsētās latviešu kultūras sarīkojumus. Briselē plānoti māksliniecisko kopu individuāli koncerti Eiropas Savienības institūcijās un dažādās Briseles pilsētas vietās, meistarklases, sadziedāšanas un dejošanas mēģinājumi, latviešu teātra, kamermūzikas un dzejas lasīšanas demonstrējumi, kā arī izstādes. Svētku kulminācijā būs lielkoncerts Briseles pilsētas centrā ar koru, dejotāju, folkloras kopu un viesmākslinieku uzstāšanos.

ELA Mākslinieciskā padome līdz rudenim turpinās darbu pie ELKS koncepcijas un repertuāra izstrādes. Paralēli darbs noritēs pie svētku grafiskās identitātes un mājas lapas izveides. Dalībnieku reģistrācijas sāksies oktobrī.

1402563211_151_415x311ELA Mākslinieciskās padomes vadības pirmā tikšanās Rīgā 2014. gada 30. un 31. maijā. Foto: Aldis Austers

No kreisās: Andra Baltmane, Laura Šmideberga, Ilmārs Millers, Māris Pūlis, Ingūna Grietiņa, Lilija Zobens, Inese El Tawil, Andra Zobens-East, Marks Opeskins.

Klāt nav Kristaps Grasis un Juris Kronbergs.

Eiropas Latviešu apvienības Mākslinieciskās padomes vadība

Mākslinieciskās padomes vadība:

  • Vadītājs – Inguna Grietiņa,Latviešu biedrības Īrijā kora ”eLVē” mākslinieciskā vadītāja, Īrija
  • Vadītāja biedrs – Marks Opeskins,mūzikas pasniedzējs un Hessenes zemes koru valdes mūzikas daļas biedrs, Vācija

Koru nozares vadība:

  • Vadītājs – Lilija Zobens¸ Londonas latviešu kora diriģente, Lielbritānija
  • Vadītāja biedrs – Ilmārs Millers,Somijas Latviešu jauktā kora mākslinieciskais vadītājs, Somija

Deju nozare:

  • Vadītājs – Inese El Tawil, Minsteres latviesu deju kolektīva”MiLaDeKo” vadītāja,
  • VācijaVadītāja biedrs – Andra Baltmane, Briseles Latviešu teātra vadītāja, Beļģija

Folkloras nozare:

  • Vadītājs – Laura Šmideberga, Igaunijas folkloras kopas “Rēvele” vadītāja, Igaunija
  • Vadītāja biedrs – Andra Zobens-East, “Londona dejo” vadītāja un folkloras kopas”Austrumkalns” mūziķe, Lielbritānija

Teātra nozares vadītājs:

  • Vadītājs – Andra Baltmane, Briseles Latviešu teātra vadītāja, Beļģija

Kamermūzikas nozare:

  • Vadītājs – Kristaps Grasis, Vācijas komponistu savienības biedrs un Mūzikas skolas direktors Bonnas un Weselingas pilsētās, Vācija
  • Vadītāja biedrs – Andra Zobens-East, “Londona dejo” vadītāja un folkloras kopas”Austrumkalns” mūziķe, Lielbritānija

Literatūras nozare:

  • Vadītājs – Juris Kronbergs, dzejnieks un tulkotājs, Vācija

 

Marks Opeskins ir XX Dziesmu svētku virsdiriģents, Pasaules Brīvo Latviešu Dziesmu dienu un kultūras svētku mūzikas daļas vadītājs 1984. un 1987.gadā, kā arī virsdiriģents Dziesmu svētkos Eiropā, Kanādā un Austrālijā. Docents mūzikas akadēmijā (Dr. Hoch’s Konservatorium) un augstsklolā (Hochschule für Musik und Darstellende Kunst), kā arī Hessenes zemes koru valdes mūzikas nodaļas biedrs (Bundesmusikausschuss im HSB). Viņš bijis Vācijas latviešu kamerkora “Dūdas” (1983.–1990.) dibinātājs un mākslinieciskais vadītājs.

Inguna Grietiņa ir Latviešu biedrības Īrijā kora”eLVē” mākslinieciskā vadītāja, Latviešu biedrības Īrijā (LBĪ) priekšsēdētāja, Izglītības un kultūras koordinatore Īrijā sadarbībā ar Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministriju un Latvijas Republikas Kultūras ministriju, LBĪ Navanas latviešu skolas un jauniešu apvienības direktore, LBĪ mūzikas studijas – skolas “Mazais letiņš” direktore. I. Grietiņa ir arī Eiropas latviešu dziesmu svētku mākslinieciskās padomes veidotāja un diasporas skolu finansējuma komisijas locekle. Ir realizējusi vairākus Latvijai nozīmīgus kultūras projektus, tai skaitā, koru kopkoncertu Īrijā, Latvijas Republikas proklamēšanas dienas svinību koncertu Dublinā sadarbība ar Dublinas domes integrācijas departamentu un Latvijas vēstniecību Īrijā (2008.–2014.), latviešu kultūras dienas Īrijā un vēl citus.

Lilija Zobens ir Londonas latviešu kora diriģente. Latviešu nacionālās padomes Lielbritānijā paspārnē ilgus gadus rīkojusi dažādus kultūras pasākumus unsarīkojumus, ieskaitot gadskārtējo 18. novembra aktu Londonā. Kā soliste uzstājusies latviešu publikai Anglijā, Austrālijā, ASV, Kanadā, Vācijā, Zviedrijā un Latvijā. Apmāca un diriģē Londonas latviešu kori no 1976. gada. 25 gadus dziedājusi balkānu mūzikas ansamblī Dunav, un 20 gadus latviešu vokālā ansamblī Atbalss. Mūzikas daļas vadītāja un virsdiriģente Eiropas Latviešu dziesmu svētkos Līdsā, Anglijā, 1982. gadā unHelsingborgā, Zviedrijā, 1989. gadā. Mūzikas daļas vadītāja baltiešu festivālā Baltic Arts ’96, kas notika Anglijā, galvenokārt Londonā, 1996. gada oktobrī. Diriģējusi kopkori 1. Vispasaules latviešu dziesmu svētkos Gotlandē 1979. gadā. Virsdiriģente 7. Latviešu dziesmu svētkos Kanadā, 1981. gadā, 4. Jaunatnes dziesmu svētkos Klīvlandē, 1982. gadā, arī Austrālijas Latviešu kultūras dienās Pertā un Sidnejā, un Daugavas Vanagu 5. Globālās dienās Freiburgā, Vācijā, 1986. gadā. Virsdiriģente trīs Vispārējos latviešu dziesmu svētkos Rīgā – 1990., 1993. un 1998. gadā. No 2001. gada aprīļa strādā pie ‘Enfield Arts Support Service’ kā balss pedagoģe vietējās vidusskolās.

Ilmārs Millers ir Tallinas Tehniskās Universitātes kamerkora un Somijas latviešu un somu jauktā kora „Ziemeļmeita” mākslinieciskais vadītājs. Iepriekš strādājis ar Igaunijas latviešu jaukto kori “Ziemeļu Balsis”, Ave Sol koncertzāles kamerkori “Motus” un Latvijas Kultūras akadēmijas kori “Sōla”. Kopš 2003. gada Ilmārs Millers ne tikai aktīvi piedalās Dziesmu svētkos ar saviem kolektīviem, bet arī piedalās svētku tapšanas procesā. XXIII, XXIV, XXV Dziesmu un deju svētkos, IX un X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos bijis koru koordinators Mežaparka Lielajā estrādē.

Jūlija Norvele ir Luksemburgas latviešu kora “Meluzīna” (dibināts 2012. gada 17. septembrī) diriģente un mākslinieciskā vadītāja, kā arī klavierstundu pasniedzēja latviešu skoliņā “Strops”. Koris „Meluzīna” 2013. gadā sekmīgi piedalījies Dziesmu svētkos. Savukārt skolas koru vadīšanas laikā Jūlijas Norveles augstākais sasniegums ir 3.vieta Zelta skatē ar vidusskolas meiteņu kori 2010. gadā Skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētkos. Vairākkārt tikusi nominēta Rīgas domes balvai “Labākais interaktīvās izglītības skolotājs”.

Inese El Tawil ir Minsteres latviešu deju kolektīva”MiLaDeKo” vadītāja. Deju kolektīvs” “MiLaDeKo” piedalījies Dziesmu un deju svētkos Latvijā 2013. gadā. Inese El Tawil aktīvi darbojas Latviešu Centra valdē, kā arī Latviešu Kopības Vācijā valdē. Ir plaša pieredze organizēt dažādus kultūras pasākumus Vācijā, kā arī pieredze gan lokālu, gan starptautisku projektu īstenošanā.

Laura Šmideberga ir Latviešu Nacionālās kultūras biedrības Igaunijā folkloras kopas “Rēvele”, kas dibināta 2011. gadā Tallinā, vadītāja. Kopa regulāri tiek aicināta piedalīties Igaunijas Tautu apvienības rīkotajos pasākumos, kā arī folkloras festivālos „Baltica 2012” Latvijā, „Baltica 2013” Igaunijā un vēl citos. Turpinot “Skandinieku” tradīciju, folkloras kopas dalībnieki īpašu vērību pievērš arī līvu tradicionālā mantojuma popularizēšanai.

Andra Zobens-East ir Londonas Latviešu tautas deju kopas “Londona dejo” vadītāja un folkloras kopas”Austrumkalns” mūziķe. Studējusi mūziku Londonas Universitātes Royal Holloway koledžā, koledžas kapellas kora stipendiāte. Spēlē čellu, piedalījusies vairākos orķestros; tagad čelliste stīgu kvartetā “Nadina”. Dzied un palīdz vadīt Londonas latviešu kori. Vairākkārt piedalījusies Eiropas Vasaras skolās, pēdējās reizes kā mūzikas skolotāja un audzinātāja. Beigusi kursu kultūras menedžmentā City Universtātē Londonā un tagad strādā Londonas Simfoniskajā Orķestra administrācijā kā kora projekta vadītāja.

Kristaps Grasis, Eiropas Latviešu apvienības kultūras referents un prezidija loceklis, Latviešu kopības Vācijā prezidija priekšsēdis. Vācijas komponistu savienības biedrs. Mūzikas skolas direktors Bonnas un Weselingas pilsētās. Pasaules brīvo latviešu apvienības Kultūras fonda vadītājs Eiropā.

Andra Baltmane ir Briseles latviešu teātra vadītāja un režisore kopš 2011. gada un kultūras pasākumu rīkotāja Beļģijas latviešu diasporai kopš 2008. gada. Viņa ir dibinājusi un vadījusi Briseles latviešu deju kopu (2008.-2011.).

Juris Kronbergs ir Zviedrijas latviešu dzejnieks un tulkotājs. Zviedriski tulkojis daudzu latviešu rakstnieku dzeju, prozu un arī lugas. Nozīmīgākais literārais darbs, dzejoļu krājums „Vilks vienacis”, kurš tulkots vairākās valodās.

Informāciju sagatavoja: Aldis Austers, ELA prezidija priekšsēdētājs, prezidijs@ela.lv, tālr. +371 26381774

Add a Comment

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *